aitanāzija

🇷🇺🇺🇦🇪🇺 Bokseris: Trener, kāpēc mēs vispār sākām šo cīņu? Mēs taču nekad neuzvarēsim. Paskaties uz viņu, viņš ir daudzreiz lielāks par mani. Treneris: Nekas, nekas, tev labi sanāk, tu braši turies. Tu tikai turpini. B: Trener, man jau spēki beidzās sen atpakaļ. Es vairs nespēju, es redzu, viņš mani nositīs. T: Nekas, nekas, nedomā tādas domas. Tu braši turies, turpini, turpini! Tev ļoti labi sanāk. Redz, kā visiem patīk! Pūlis kliedz, pūlis tevi atbalsta. B: Vai tad tam tiešām nav nozīme, ka mani nositīs? T: Bet paskaties, kā visiem patīk. Visi tevi atbalsta. Visi kliedz: uz priekšu, uz priekšu, malacis, malacis. B: Bet, trener, viņu kliegšana nav nekāds atbalsts. Tas nedod pilnīgi neko. Ja mani nositīs, mani nositīs. Man pilnīgi nepalīdz tas, ka viņi labi izklaidējas, skatoties uz manu nāvi. T: Ko tad tu gribi, reāi ringā neviens tev palīgā nenāks! Neviens negrib būt nosists! Bet tu turies, cīnies, tev labi sanāk! 🇺🇦🇺🇦🇺🇦

Tiešās pirkšanas pulciņi ir pircēju-entuziastu kopīgi radīta un organizēta iespēja regulāri ik nedēļu tikt pie svaigas bioloģiski audzētas vietējās pārtikas, iegādājoties to pa tiešo no bioloģiskajiem zemniekiem, ieguldot savu laiku. Šāda prakse jau vairāk kā 10 gadus rezultatīvi darbojas daudzās valstīs, kā alternatīva industriālajai pārtikas sistēmai, kas veicina arvien intensīvāku, uz ķīmiskiem pesticīdiem, minerālmēsliem, antibiotikām un ĢMO bāzētu, lauksaimniecību un kurā pircējiem ir zudusi saikne ar patieso pārtikas ražotāju – lauksaimnieku. Tādēļ pircēji ņem pārtikas izvēli savās rokās un sadarbojas pa tiešo ar bioloģiskajiem zemniekiem. Tas ir kļuvis izplatīti Itālijā, Francijā, Vācijā, ASV, Japānā u.c. valstīs. Pastāv dažādi tiešās pirkšanas veidi. Pircēji ar zemniekiem vienojas par konkrētu tiešās pirkšanas veidu, kas abām pusēm liekas visizdevīgākais. Lasi vairāk: http://tiesapirksana.lv

Tiešās pirkšanas pulciņi ir pircēju-entuziastu kopīgi radīta un organizēta iespēja regulāri ik nedēļu tikt pie svaigas bioloģiski audzētas vietējās pārtikas, iegādājoties to pa tiešo no bioloģiskajiem zemniekiem, ieguldot savu laiku. Šāda prakse jau vairāk kā 10 gadus rezultatīvi darbojas daudzās valstīs, kā alternatīva industriālajai pārtikas sistēmai, kas veicina arvien intensīvāku, uz ķīmiskiem pesticīdiem, minerālmēsliem, antibiotikām un ĢMO bāzētu, lauksaimniecību un kurā pircējiem ir zudusi saikne ar patieso pārtikas ražotāju – lauksaimnieku. Tādēļ pircēji ņem pārtikas izvēli savās rokās un sadarbojas pa tiešo ar bioloģiskajiem zemniekiem. Tas ir kļuvis izplatīti Itālijā, Francijā, Vācijā, ASV, Japānā u.c. valstīs. Pastāv dažādi tiešās pirkšanas veidi. Pircēji ar zemniekiem vienojas par konkrētu tiešās pirkšanas veidu, kas abām pusēm liekas visizdevīgākais. Lasi vairāk: http://tiesapirksana.lv

KĀ AIZBRAUCĒJI NOGALINA SAVAS ĢIMENES LATVIJĀ Pēdējos 35 gados no Latvijas ir izbraukuši 600 000 Latvijas pilsoņu. Viņi izbrauca, lai meklētu labāku dzīvi citās valstīs. Kādam var šķist, ka tas ir normāli — ka no izdevušās valsts cilvēki vienkārši turpina aizbraukt. Bet vai no izdevušās valsts tās pilsoņi tiešām aiziet tik lielā apjomā? Tā ir gandrīz trešā daļa no iedzīvotāju skaita, kāds Latvijā bija pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Daudzi pameta valsti tīri labākas dzīves meklējumos. Citi aizbrauca tāpēc, ka bija ieslīguši parādos un Latvijā savas problēmas vairs nespēja atrisināt. Katrs, kurš ir aizbraucis, var pateikt kaut ko labu par Latvijas zemi, par tās dabu. Bet reti kurš var pateikt kaut ko labu par Latvijas valsti — par ekonomiku, par to, kā valsts rūpējas par saviem pilsoņiem, lai tie neaizbrauktu, lai tie valsti nepamestu uz visiem laikiem. Šie cilvēki, dzīvojot ārzemēs, neskatoties uz to, ka valsts viņus ir pievīlusi, ir saglabājuši Latvijas pilsonību.

Un, nebalsojot, viņi ir izveidojuši īpašu nebalsotāju grupu — tādu, kas faktiski atbalsta Latvijas iznīcināšanu. Nebalsojot, viņi tikai palielina esošās varas iespējas arvien vairāk nostiprināties.

Tā ir boikota grupa — nebalsotāju masa, kas apzināti vai neapzināti palīdz iznīcināt Latviju.

Ironiski, ka lielākajai daļai šo cilvēku Latvijā joprojām dzīvo radinieki — ģimenes, vecāki, brāļi, māsas. Taču, nebalsojot, viņi nevis grauj valdību vai maina valsts kursu, bet tieši pretēji — nostiprina šī “Titānika” grimšanu. Un ko gan gaidīt no latviešiem? Tā ir tauta, kas sevi uzskata par strādīgu, bet vienlaikus nespēj apzināties iemeslus, kāpēc astoņus simtus gadus ir bijusi vergu tauta. Ar šādu domāšanu rezultāts ir tieši tas, ko redzam šodien.

Tie paši cilvēki vēl ir pārsteigti, ka viņu bērniem var nākties mirt par valsti, no kuras viņi paši aizbēga. Valsti, kuru viņi paši ir iemācījušies ienīst.

Šeit arī parādās pilnīgs iekšējs konflikts — starp pilsonību, atbildību un attieksmi. #boikots aitanāzija