aitanāzija

Pastāv metode „ķeriet zagli!” “Šo metodi bieži izmanto, lai novērstu uzmanību no sevis. Tajā brīdī, kad kāds, piemēram, uz Jums norāda kā uz nelieti, Jūs ar lielu pārliecību iebļaujaties, ka nelietis īstenībā ir kāds cits, tādējādi novēršot „tautas dusmas” citā virzienā.” (H.Runga, raksts “Smadzeņu skalošanas metodes” ). Šī metode labi strādā iedarbojoties uz neattīstītiem prātiem ar atslēgas vārdiem – ierosinātājiem. Piemēram vārdiem “Putins” vai “piemineklis”. Ja jūs kā amatpersonu pieķer neizdarībā, valsts līdzekļu izsaimniekošanā, dienesta stāvokļa nelietīgā izmantošanā, tad nokliedzieties “pie visa vainīgs Putins!” vai “ja nebūtu pieminekļa – tā nebūtu noticis!”. Ja kāds neatstājas un norāda uz jūsu paveiktajiem noziegumiem, tad skaļi norādiet uz šo cilvēku kā putinistu vai pieminekļu atbalstītāju. Piemērs: Jautājums: kāpēc Latvijas ceļu stāvoklis ir tik dramatisks jau 30 gadus? Kur paliek nodokļu nauda ceļu uzturēšanai? Atbilde: pie visa vainīgs Putins!

Jeffrey Sachs Brings Real Politics to the EU Parliament Jeffrey Sachs is an American economist, academic, and public policy analyst known for his work on economic development, poverty reduction, and sustainability. He has advised governments and international organizations, including the UN, on economic policies. Sachs played a key role in the transition of post-Soviet economies to market systems and was a leading advocate for the UN’s Millennium Development Goals. Currently, he is a professor at Columbia University and directs the Center for Sustainable Development. Thanks to MEP Michael von der Schulenburg for organising the event. Listen on Spotify: https://spoti.fi/44Ppcha Timestamps 00:00 Introduction 03:01 Jeffrey Sachs' Background 04:58 The Origin of Today's US Foreign Policy 10:23 NATO Enlargement 28:42 2014 Ukraine Euromaidan 31:15 Minsk Agreements 33:37 Sachs' Call with Jake Sullivan 36:12 NATO's Open Door Policy 37:22 Putin's Intentions in Ukraine 40:22 2022 Peace Talks 45:23 Donald Trump 50:44 Middle East 53:23 China 54:36 Europe-Russia Relations 01:00:44 NATO 5% Defence Spending 01:09:54 2025 Peace Negotiations 01:15:20 Beginning of NATO Expansion 01:21:31 How to achieve a real European Foreign Policy 01:27:44 The Future of the West https://youtu.be/_RNE3X41IvM aitanāzija

aitanāzija

TROĻĻU DOMĀŠANAS VEIDS Katrs ir saskāries ar kādu, kurš ir apgalvojis, ka sejas maskas pasargā, Ukraina uzvar, Latvija ir izdevusies valsts. Prātā nāk jēdziens "Wishful thinking". “Wishful thinking” latviski visbiežāk tulko kā: - vēlmju domāšana (tiešs, bet mazliet neveikls tulkojums) - vēlmju domāšana realitātes vietā - pašapmāns cerību dēļ - domāšana pēc principa “gribu, tātad būs” - vēlamās domas uzdošana par realitāti Atkarībā no konteksta labi strādā arī: - nereālistisks optimisms - iluzora cerēšana - vēlēšanās domāt, ka viss būs labi Izteikts vājākiem prātiem, naiviem un izteikti dumjiem cilvēkiem. aitanāzija

ATBALSTI. NOSODI. UN DODIES MĀJĀS Mēs dzīvojam laikā, kurā cilvēks var izglābt pasauli ar vienu teikumu. Nopietni. Pietiek ierakstīt: “Es atbalstu.” Vai otrādi – “Es nosodu.” Un viss. Morālais darbs padarīts. Var piespraust sev pie krūtīm neredzamu nozīmīti ar uzrakstu “Labs cilvēks” un turpināt dzert kafiju. Bet man ir jautājums: ko tas reāli maina? Ja uz ielas kādam uzbrūk huligāns un apkārtējie stāv un saka: “Es nosodu vardarbību,” – vai cietušajam kļūst vieglāk? Ja deg māja un ugunsdzēsēji pa telefonu atbild: “Mēs pilnībā atbalstām jūsu vēlmi, lai tā nedeg,” – vai liesmas samazinās? Nē. Tāpēc, ka vārdi bez rīcības ir tikai skaņa. Morāla poza nav palīdzība. Tā ir poza. TUKŠĀ NOSTĀJA Vārds “atbalstu” ir kļuvis par kaut ko līdzīgu digitālam rokas spiedienam – viegli izdarāms, neko nemaksā, nekādu risku neuzņemas. Tas nerada pienākumu. Tas neuzliek atbildību. Tas neuzliek darbu. Tu vari atbalstīt no dīvāna. Tu vari nosodīt no dīvāna. Un pats galvenais – tu vari neko nedarīt. Tā ir lielākā ilūzija: cilvēks jūtas iesaistīts, bet nav iesaistīts. Jūtas drosmīgs, bet nav riskējis. Jūtas taisns, bet nav neko mainījis. BINĀRĀ DOMĀŠANA – “AR MUMS VAI PRET MUMS” Un tad nāk nākamais solis. Ja tu nepaziņo savu lojalitāti pareizajai nometnei, tu kļūsti aizdomīgs. Ja tu nekliedz kopā ar kori, tu droši vien esi pretējā pusē. Šī ir visbīstamākā daļa. Ja tu neatbalsti manu risinājumu, tu esi ienaidnieks. Ja tu neaplaudē, tu sabotē. Ja tu klusē, tu esi vainīgs. Bet pasaule nav tikai divās krāsās. Ir vismaz trīs pozīcijas: viena puse, otra puse un cilvēks, kurš saka: “Šis risinājums ir dumjš.” Tas nenozīmē, ka viņš ir ienaidnieks. Tas nozīmē, ka viņš nepiekrīt konkrētajai pieejai. Nepiekrišana nav nodevība. Kritika nav uzbrukums. Un klusēšana nav līdzdalība. MORĀLĀ PAŠAPMIERINĀTĪBA Ir vēl viens fenomens – cilvēks, kurš nostājas “pareizajā” pusē un uzskata, ka ar to pietiek. Viņš ir kā tas garāmgājējs konfliktā, kurš paiet garām, papurina pirkstu un pēc tam mājās lepni paziņo: “Es nosodīju.” Nosodīji? Lieliski. Ko tu izdarīji? Morālā nostāja bez rīcības ir pašapmierinātība. Tā rada sajūtu, ka esi izdarījis kaut ko svarīgu, bet patiesībā esi izdarījis tieši neko. Un tieši tāpēc sabiedrība šķeļas – nevis tāpēc, ka cilvēki domā atšķirīgi, bet tāpēc, ka viņi viens otru klasificē pēc lozungiem. ATBILDĪBA PAR APSŪDZĪBĀM Ja kāds apgalvo, ka tu kaut ko “atbalsti”, viņam būtu jāspēj to pierādīt. Nevis ar sajūtām. Nevis ar pieņēmumiem. Bet ar faktiem. Un vēl vairāk – atbalsts vārdos nav tas pats, kas atbalsts darbos. Ir milzīga atšķirība starp frāzi un finansējumu, starp komentāru un konkrētu darbību. Ja mēs sajaucam šīs lietas kopā, mēs sākam tiesāt cilvēkus par iztēlotām darbībām. KO DARĪT CITĀDI? Risinājums nav klusēt. Risinājums nav būt vienaldzīgam. Risinājums ir vienkāršs un neērts: sasaistīt vārdus ar darbiem. Ja tu atbalsti – ko tu dari? Ja tu nosodi – ko tu dari? Ja tu nepiekrīti – kādu alternatīvu piedāvā? Un vēl svarīgāk – atstāt vietu trešajai pozīcijai. Atstāt vietu cilvēkam, kurš nepiekrīt tavai metodei, bet nav tavs ienaidnieks. Varbūt viņš vienkārši nedomā tāpat kā tu. Un tas vēl nav noziegums.

Resnais oligarhs kārtējo reizi atmaskots

Tieši TCK atražo nodevējus. Vardarbīgā veidā uz fronti aizsūtīts cilvēks negribēs karot par režīmu, kas noslepkavoja viņa meitu.. Visdrīzāk jau pirmajā kaujā padosies gūstā ar vienu mērķi- iegūt iespēju atriebties savas meitas slepkavām.