Bez cenzūras

Jūs nevarat negribēt! jeb Cilvēks un valsts. Kas lielāks? Sena teika vēstī, ka cilvēki organizēja savu valsti, lai viņiem būtu labāk, pārticīgāk un drošāk dzīvot. Mūsdienu Latvijā šis veidojums ir zaudējis savu sākotnēji labo nozīmi, jo nonācis kriminālu un amorālu cilvēku rokās. Aiz inerces cilvēki turpina ticēt, ka LR ir valsts, lai gan šai organizācijai nav nevienas neatkarīgas valsts pazīmes. Nav savas valūtas, nav savas armijas (tā vietā Latvija pilna ar bruņotiem svešzemju algotņiem), nav robežu, nav savas valdības, nav sava parlamenta (kurš pārstāvētu tautu), nav pašpietiekamas pārtikas ražošanas, nemaz nerunājot par visu pārējo. Labi, neturpināšu, jo šis viss ir skaidrs. Pastāstīšu savus piedzīvojumus, kārtojot pasi PMLP. Tātad - priekšvēsture. Man bija jākārto jauna pase. PMLP darbinieces paskaidro, ka jaunu pasi var dabūt tikai komplektā ar eID. Es nepiekrītu, jo man vajag tikai pasi. Viņas paskaidro, ka var dabūt tikai eID, bet tikai pasi - nevar. Pase - komplektā ar eID. Bet man pasi vajag, un es samaksāju par abiem dokumentiem. Ar domu, ka paņemšu tikai to, ko man vajag, un neņemšu to, ko man nevajag. Šodien eju pasi izņemt. Nedod, kamēr neesmu parakstījies par ABU dokumentu saņemšanu. Parakstos un nodomāju - cik labi, ka esmu tālredzīgi paņēmis līdzi šķēres. Saņemu pasi, noglabāju kabatā. Pajautāju ierēdnei, vai es varu avansā apmaksāt sodu par personu apliecinoša dokumenta bojāšanu un informēju, ka, tiklīdz man "uzbāzīs" to karti, es to sabojāšu un līdzi neņemšu. Viņa saka, ka avansā nevar, jo vajagot lēmumu par soda piemērošanu. Es sagriežu karti, un man uzraksta lēmumu par piespriesto sodu 10 eur apmērā. Nopriecājos, ka tik maz, un nekavējoties samaksāju. Šeit plusiņš darbiniecei- visu sirdsapziņu, siltajā ierēdņa krēslā sēdēdama, vēl nav apēdusi. Biju gatavs maksāt arī lielāku. Atcerieties, draugi - par principiem VIENMĒR ir jāmaksā! Dažreiz ar naudu, dažreiz - ar vientulību, dažreiz - pat ar dzīvību. Bet, ja par principiem nav jāmaksā, tad tie nav nekādi principi... Kādā no iepriekšējām vizītēm PMLP, iestādes darbiniece vienā teikumā izvilka visu situācijas esenci, proti, uz manu visnotaļ dabisko paskaidrojumu, ka "es negribu to ID", atbildēja: "JŪS NEVARAT NEGRIBĒT"! Bet man šajā jautājumā ir citas domas. Es esmu CILVĒKS! Un tikai es pats varu lemt, ko man gribēt, un ko - nē. Un nekāda sīku politisko šuneļu, prostitūtu, blēžu un viņu sulaiņu banda ar gaili priekšgalā man nevar norādīt, ko man gribēt, un ko - nē. P.S.Diemžēl, pilnās tālruņa atmiņas dēļ neizdevās nofilmēt pilnu sarunu, bet, ceru, ka pievienotie fragmenti kopā ar šo paskaidrojumu dos lasītājam diezgan pilnīgu priekšstatu par situāciju un tās iznākumu.

Zombiji mūsu vidū. Katrs cilvēks ir dzimis unikāls un vienreizējs. Personība. Bet - sākot jau no bērnudārza - viņš tiek formatēts. Programmēts. Jo, gan bērnudārzā, gan vēlāk skolā, apmāciba/formatēšana notiek saskaņā ar PROGRAMMU. To neviens neslēpj. Tādēļ izglītības iestādēm ir saucamā "akreditācija", kas, faktiski, ir izglītības iestādes atbilstības uzdotajai programmai kontrole. Šķiet, kas tur slikts - kārtībai jābūt. Kas gan būs, ja katrs skolotājs mācīs to, ko uzskatīs par pareizu! Bet vienotas programmas bīstamība ir tajā, ka ne vienmēr tā ir pareiza, ne vienmēr tā nāk par labu bērna attīstībai, jo šīs programmas, bieži vien, nāk no cilvēces un pat visas Dieva radības ienaidniekiem. Līdzīgi ir ar tehnoloģijām - tās varētu kalpot cilvēcei, bet praksē, visbiežāk, tās ir necilvēku rokās un tiek izmantotas pret cilvēkiem un visu dzīvo. Bet, ja ņem vērā, ka dzīvības Radītājs un Uzturētājs ir tas, ko mēs latviski saucam par Dievu, tad varam teikt, ka ir spēki, kuri karo pret Viņu, šajā karā iznīcinādami visu dzīvo. Karā ir daudz epizožu, un viena no tām, tātad, ir cilvēku formatēšana. To mēdz saukt arī par audzināšanu (saskaņā ar uzdoto programmu). Faktiski, tā ir smadzeņu skalošana. Vai zombēšana. Pēdējā laikā, gan virtuāli, gan dabā komunicējot ar tiešām daudziem cilvēkiem, esmu ievērojis, ka noformatētiem(nozombētiem) cilvēkiem, bieži vien, ir vairākas kopīgas pazīmes. Protams, zināma individualitāte vēl pastāv, tomēr jau var apkopot un izdalīt vairākas pazīmes, kuras liecina par to, ka cilvēks vairāk vai mazāk zaudējis spēju kritiski spriest un, līdz ar to, zaudējis savu personību, pārvēršoties par sistēmai vajadzīgo skrūvīti. Kādas tad ir nominālā zombija pazīmes? Lūk, dažas no tām: 1.Viņš tic, ka LV ir "neatkarīga valsts" 2.Viņš tic, ka šī "valsts" par viņu rūpējas. 3.Viņš tic, ka ASV nes pasaulē "mieru un demokrātiju" 4.Viņš tic, ka visu ļaunumu sakne ir Putins, Kremlis, Krievija un krievi. Viņš neatšķir politiķus no tautas un, attiecīgi, ienīst visu krievisko, ieskaitot valodu un krievu kultūru. Sankt-Pēterburgā viņš, protams, nav bijis un par Ermitāža nav dzirdējis. Krievija viņam ir "vatņiki" un vaļējas āra atejas. Viņš nīst visus krievus. 5.Viņš ir potējies pret vēl nesen tik populāro slimību, jo tic, ka tādim tipiņiem, kā Švābs, Bils Geits, Kariņš, Pavļuts un tādām organizācijām,, kā PVO un LR, rūp viņa un viņa bērnu veselība un labklājība. Viņš tic, ka "mājsēde", nebeidzamā deguna bakstīšana un "sociālā distance" bija viņa interesēs. 6.Viņš savā virtuālajā profilā ir ielicis dzeltenzilo un tic, ka "zaļais" klauns - kokaīniķis ir savas zemes un tautas patriots. Par "zaļā" galvu reibinošo pacelšanos finanšu augstumos kara laikā viņš, protams, neko nav dzirdējis. Un negrib dzirdēt. Tāpat kā par civiliedzīvotāju izmantošanu dzīvajam aizsegam. Par Banderas personību arī viņš, protams, nav painteresējies, lai gan tas ir dažu klikšķu attālumā. 7.Viņš tic, ka Latvija ir demokrātiska, parlamentāra, neatkarīga valsts; ka partijas pārstāv iedzīvotāju intereses; ka vēlēšanas ir demokrātijas realizācijas instruments, un piedalīšanās tajās ir katra apzinīga pilsoņa pienākums. 8.Viņš tic, ka Padomju Savienība un sociālistiskā iekārta bija briesmīga un ļauna. Īpaši, ja tagad viņš ir labi apmaksāts ierēdnis vai manīgs kombinators un projektu rakstītājs. Vai kāda ar valsti saistīta uzņēmuma valdes loceklis. Šodien "legālās" mahinācijas un tautas līdzekļu un resursu piesavināšanās "padomijā" bija saistīta ar lielu risku tikt ietupinātam uz 15 gadiem. Citi zombiji dzīvo padomju laikā celtos un par velti piešķirtos dzīvokļos, lieto padomju tiltus, ceļus dzelzceļus un citu infrastruktūru, bet tomēr apzinīgi lād un lamā "nolādētos padomju laikus". Daudzi no viņiem arī izglītību ieguvuši par velti, bet tas ir aizmirsies un brīnumaini konvertējies naidā.

9.Viņš tic, ka Uzvaras un kultūras pieminekļi ir vainīgi daudzajās Latvijas likstās, un ka to demontāža atrisinās sociālās, politiskās un ekonomiskās problēmas. To, ka šīs aktivitātes tikai pasliktina Latvijas situāciju, viņš nesaprot 10.Mīļotās futbola, hokeja komandaa vai sava sporta elka zaudējums viņu uztrauc un sarūgtina vairāk, nekā beztiesiskums, ārprātīgā korupcija un netaisnība. Vai sodomītu defilēšana Rīgas centrā policijas un specvienību aosardzībā. 11.Viņš ir ieguvis imunitāti pret patiesību un pat sācis to neieredzēt. Atšķirīgs viedoklis raisa viņā nevis interesi, bet nepatiku un pat agresiju. Vai nupat tu arī sajuti tādu, draugs? Ja nē, - apsveicu! Tev ir skaidra galva un drosmīga sirds! Mūsdienās tas ir saistīti, jo pastāvēt patiesībā jau prasa drosmi un spēku...

Dzīvības brīnums. Cilvēks ir interesants radījums - viņš pierod pie visa. Gan pie labā, gan pie ļaunā; gan pie dzīvības, gan pie nāves. Pierod arī pie brīnumiem un pārstāj tos redzēt. Mēs katrs esam brīnums, un dzīvojam brīnumainā pasaulē. Vieglāk to aptvert un saskatīt laukos vai dabā. Pilsētas ir tehnokrātiskas; tur ir cilvēku radīta vide. Nedzīva vide. Asfalts, betons, metāls, stikls, mākslīgais apgaismojums. Ne velti dzīvojošie pilsētā piknikot vai, vienkārši, pasēdēt dodas uz parkiem, priekšroku dodot atrašanās lielu koku paēnā vai zaļā mauriņā, nevis kādas augstceltnes ēnā uz asfaltēta, bruģēta vai betonēta seguma. Jo parks ir pilsētas dzīvība. Tikai zaļa pilsēta ir draudzīga tās iedzīvotājiem. Vēl šodien kā ļaunu murgu, kā visatbaidošāko piemēru, atceros Kairu (Cairo). Biju spiests tur būt, lai apskatītu slavenās piramīdas. Ja piramīdas atstāja graujošu iespaidu pozitīvā nozīmē, tad Kaira - negatīvā. Es nekad agrāk nebiju redzējis tik netīru, pelēku, pēc vecu auto izplūdes gāzēm smirdošu pilsētu. Tā kā visu mēs iepazīstam "caur salīdzināšanu", sāku saprast, kādēļ Rīgas ciemiņi no megapolēm uzskata šo pilsētu par "mierīgu, klusu un zaļu mazpilsētiņu". Un tā ir. Latvijā atšķirība starp pilsētu un laukiem nav tik liela, kā citur. Un tomēr, tā ir pietiekami liela, lai es izvēlētos dzīvot laukos. Pilsētā cilvēkam iet secen zvaigžņotās debess vai pilnmēness burvība. "Kas gan var būt labāks par šo!" - vieglas smiltis Rītiņam, bet šis viņa teiciens nāk prātā, kad veru "Rimčika", tpu! - savas siltumnīcas durvis. Saplūcu maigos salātus, sašķinu lokus, saraušu saujā dilles, paplūkāju pētersīļu lapiņas un nokniebju pirmos kinzas zaļumus. Āā, - re kur arī pirmai gurķēns jau vīd! Kad tie sākas, tad drīz vien nav iespējams apēst - jāliek burkās. Bet tā vairs nav mana kompetence... Es saprotu, ka režīma parazītiem es esmu kā nodevējs. Nu, spriediet paši - es neapmaksāju PVN, lielveikala darbinieku algu, īri, siltuma rēķinus, veikala īpašnieku peļņu un nodokļus no tās. Es neiztērēju degvielu, lai aizbrauktu uz veikalu. Bet degviela parazītiem ir superbizness! Latvijā apm. 60% no tās cenas sastāda NODOKĻI! Un tas viss - garām! Un kur tad vēl auto apkopes un rezerves daļas, no kā regulāri parazītiem ieripo mīļais 21%. "Otkats" par dzīvi... Tādēļ nav jābrīnās, ka režīms liek dažādus šķēršļus dzīvei laukos un veicina migrāciju uz pilsētām. Dzirdēts, ka dažās valstīs pat aizliegts ražot pārtiku pašpatēriņam. Ak, jā - gandrīz aizmirsu vēl vienu poozīciju! Lielveikala klients, regulārs"konvencionālo" produktu patērētājs, pretstatā "pašražotājam", ir potenciāls farmas biznesa klients. Vien rets produkts lielveikalā nesatur lielāku vai mazāku, ātrākas vai lēnākas iedarbības indi. Jo, pateicoties ķīmijas attīstībai, vecs, sens produkts var izskatīties, garšot un smaržot kā svaigs. Normāls lauku piens glabājas svaigs, maksimums, sešas dienas. Lielveikalā jūs varat nopirkt pienu ar realizācijas termiņu - uzmanību! - gads! 🙂 Tādas nu ir tās šķēres - jo attīstītāka tehnoloģija, jo galā sanāk lielāks mēsls. Un tas notiek tikai tādēļ, ka tehnoloģijas ir "nepareizajās" rokās un tiek izmantotas nevis cilvēku labklājībai, bet tirgoņu, ražotāju un citu beneficiāru peļņai. Tādēļ vienmēr esmu teicis un pie tā palieku - kapitālisms kā sistēma, kuras centrā ir peļņa, nevis cilvēks, ir mēsls. Peļņu dod starpība starp pašizmaksu un cenu. Rezultātā mēs esam spiesti pirkt lētus mēslus par augstu cenu. Nu lūk - paša Radītāja piedāvātajā dzīvesveidā ir pilnīgi pretēji. Īsts piens saskābst, pašcepta maize sakalst un sapelē. Tu to nemaz nevari ieēst, tādēļ - gribi negribi - ēdīsi svaigu! Bet peļņas - nav! "Peļņa" ir tava veselība un gandarījums, sadarbojoties ar Radītāju. Nu, sakiet - vai tā nav sadarbošanās, ja tu ieliec zemē sēklu un pēc laika novāc ražu? Tikai nesakiet to ierunāto "es audzēju". Tu neesi spējīgs izaudzēt pat amēbu. Viss, ko tu dari, ir: a) Sagatavo augsni, b) Ieliec sēklu, c) Nodrošini piemērotus apstākļus (ravē, rušini, laisti utt.) Kurā brīdī tu "audzē"?! Viņa, ievērojot iepriekš minēto, aug pati. Jo tā ir DZĪVĪBA!

Tādēļ zinātnieki nav spējīgi radīt dzīvību. Viss, ko viņi var, ir klonēt, modificēt utt., bet - paņemot par izejas materiālu kaut ko, kas jau ir paša Dieva radīts. Un viss. Tādēļ kaut ko radīt viņi var tikai "nedzīvu". Tas nekad neturpinās savu dzimtu. Piemēram, ne velosipēds, ne iekšdedzes dzinējs nespēj augt un/vai vairoties. Bet dzīvība - var. Tagad notiek ačgārns process -zinātnieki strādā pie tā, lai augi nespētu vairoties. Protams, pirmajā līmenī šķiet, ka tas ir tikai korporāciju peļņas dēļ, sak, - vienmēr un katru gadu sēklu pirksiet no mums. Bet, dziļāk ieskatoties, tas ir ārkārtīgi bīstami, jo dod kontroli pār cilvēkiem. Tas taču pašsaprotami - kurš kontrolē pārtiku - kontrolē cilvēkus... Tādēļ, kad tu savā dārzā vai siltumnīcā šķin zaļumus, tu nepriecājies vien par gaidāmo garšīgo un veselīgo maltīti; tu saņem no paša Visaugstākā - Dzīvības Autora rokām dienišķo maizi, kura tapusi jūsu sadarbības rezultātā. Un esi atstājis ar "garu degunu" visus tos, kuriem tu esi tikai resurss, uz kura pelnīt. Labu apetīti, draugi!

"Cepties" vai ignorēt? Šķiet, ka par svaigākajiem notikumiem Latvijā vēl nav izteicies tikai slinkais vai bailīgais. Varbūt vēl kāds "pofigists". Atgādināšu - par LR prezidentu "ievēlēts" atklāts sodomīts un LGBT lobists, un Rīgas centrā notika LGBT parāde - gājiens. Konservatīvajam, tradicionāli orientētajam Latvijas iedzīvotājam, šie notikumi, gluži dabiski, izraisa nepatiku un riebumu. Bet arvien aktīvāk "netā" tiek pausts viedoklis - ignorēt. Jo - "viņi to vien grib, lai uz viņiem skatās", un - "viņiem vajadzīga mūsu uzmanība un negatīvā enerģija. Ar to mēs viņus barojam". Kad lasu vai dzirdu kaut ko tādu, gluži negribot rodas sašutums. Šķiet, ka to raksta nevis kāds no Latvijas labvēļiem, bet kāds no tiem pi@ar@siem. Spriediet paši: Jūs mierīgi dzīvojat savā mājā, savā pagalmā, rimti rosoties. Apčubināt savu redīsu dobi, aplaistat puķītes, apcērpat skaisto mauriņu. Ēnā zem ābeles saldi čuč jūsu mazākā atvasīte, bet lielākā pa zālāju dzenā tauriņus. Miers un idille. Te pēkšņi - kur radies, kur nē - pagalmā ienāk "mētelīša virinātājs". Tā tautā sauc ekshibicionistus. Tie ir cilvēki, kuri atkailinās sieviešu priekšā un gūst baudu no pārsteiguma un bailēm, ko viņas demonstrē. Jā - viņi gūst apmierinājumu no uzmanības, no sašutuma, baiļu un riebuma emociju kokteiļa. (Sex "minoritāšu" praidi tas pats ekshibicionisms vien ir, - neviens normāls cilvēks publiski savu seksualitāti nedemonstrē. Lai kāda tā būtu.) Un, ko jūs? Mierīgi sapulcināt savu saimi, piekodināt viņiem "neskatīties", "ignorēt" un tēlot, ka nekas nav noticis? Ka viņa jūsu pagalmā nav?! Vai ievedat viņus mājās "kamēr viņš aizies"?! Nopietni?! Nav šaubu, ka jūs ņemat "sūdainu mietu" - kā kādreiz latvieši teica - un patriecat izvirtuli no sava pagalma. Ja viņi ir divi, jūs piezvanāt un pasaucat palīgā kaimiņu. Ja viņu ir vēl vairāk, jūs mobilizējat visu apkārtni. Lūk, ko jūs darāt! Un tikai tad, kad viņi ir ne vien jūsu pagalmā, bet jau defilē jūsu zemes galvaspilsētas pašā centrā; kad viņus apsargā jūsu "f@cking" "valsts" policija un specvienības, jūs nevarat vairs lietot kā ieroci minēto "sūdaino mietu". Bet jūs turpinat pretoties un sargāt savus bērnus visiem iespējamiem līdzekļiem! Jūs nevarat "ignorēt" genderisma ideoloģijas ieviešanu bērnudārzu un skolu mācību programmās. Jūs saprotat, ka perversi cilvēki ir sagrābuši varu un darīs visu, lai kopā ar sevi nolaistu klozetā visu pasauli! Un jūs - "gaismas nesēji" iesakāt to "ignorēt"?! Uhh, - nepanesu stulbumu! Īpaši - zem "gudrības deķa". Viss ir vienkārši - tauta, kura nesargā un neaizstāv savas intereses, īpaši - bērnus, nav cienīga pastāvēt! Velti tā aizņem vietu uz Zemes. Kā tas "augļukoks, kurš nenes augļus". Tas tiek nocirsts un iemests ugunī. Un vietā tiek iestādīts cits. Arī Latvija - šī brīnišķīgā zemīte - tukša nepaliks. Vai šeit dzīvosim mēs, mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni, vai kāda cita tauta vai cilvēki - izšķiras šodien. Un - lai kā tev tas nepatiktu - to izšķir tu un es. Mēs visi... P.S. Ir iepējams arī otrs - Sodomas - scenārijs. Atceramies šo pamācošo stāstu. Kad Sodomā p@diņi pārņēma varu, Dievs nolēma šo pilsētu iznīcināt. Lai kopā ar sodomītiem neaizietu bojā taisnīgais Lats (ar tuviniekiem), Dievs sūtīja eņģeli pie viņa ar brīdinājuma vēsti un siltu ieteikumu pilsētu pamest, ko Lats arī izdarīja un palika dzīvs. Šī scenārija gadījumā nekā nav ko pārmest tiem, kuri Latviju jau pametuši. Cits jautājums ir tas, vai viņi, bēgdami no vilka, nav iekrituši ķetnās lācim... Nu, tad ko - ignorēsim vai cīnīsimies?!... Bet cīņa šī ir par cilvēku prātiem un pat dvēselēm...