aivisvasilevskis.info

Ne jau velti iepriekšējā rakstā tīri intiutīvi ieliku tieši to bildi, jo apmēram bija skaidrs, kas šogad tiks slavināts un kāds tad īsti ir eiropiešu sabiedrības morālais stāvoklis. Tas ir 'nebinārs' rozā radījums. Tas, kas vairs nav pat LGBT, bet nākamais līmenis. Ko tad īsti vakar redzēja tie, kas vēroja vai kā citādi ir informēti par notiekošo? Kā jau teicu, šo pasākumu var uztvert un interpretēt dažādi, var to uzskatīt par kropļu šovu un neskatīties vispār, bet var arī pavērot un izdarīt kaut kādus secinājumus. Un tie ir vairāki. Grozi, kā gribi, tas tomēr ir sabiedriski politisko aktivitāšu atspulgs, ko ir vērts aplūkot tīri no tāda aspekta. Jo daudz kas tur notika pirmo reizi - pirmais 'nedzimuma' uzvarētājs un pirmā diskvalifikācija, pirmais atklātais sātanisma rituāls. Ar ko tad sākt? Protams, ar politiku. Pasākums sevi melīgi deklarē par 'nepolitisku' un tieši tā iemesla dēļ tika diskvalificēts pat Gejropai visādi lojālais Holandes pārstāvis - oficiālā prese vēsta vien to, ka esot bijis kaut kāds 'aizmugures' konflikts ar kādu sievieti - tam esot 'nulle tolerances' Kas tad īsti notika - ļaunas mēles melš, ka tā sieviete esot no Izraēlas. Kas mūs savukārt noved pie grandiozas politikas. Kā zināms, Izraēla šobrīd veic pilnīgu genocīdu pret palestīniešiem un atklāti paziņo, ka tie nav cilvēki un visi ir jānogalina - jau pusgadu notiek intensīvs slaktiņš, kur katru dienu iet bojā simtiem sieviešu un bērnu. Tai pat laikā pret to ir aizliegts protestēt - ASV un Kanādā notiek plaši studentu protesti, taču tos nežēlīgi apspiež policija, notiek brutāla vardarbība, arestēti simti mierīgo protestētāju un tam visam Rietumos ir resursi un jauda - tā pati policija, kas stāvēja rāmi un bučoja kājas BLM un Antifa melnīšiem, kas demolēja un grāva veselas pilsētas un joprojām iznes visu, ko vēlas no veikaliem, nogalina baltos un dara, ko grib. Tie ir mierīgi protesti un tur nekas nav jādara. Toties ir jāuzbrūk masku nevalkātājiem un tiem, kas ir pret genocīdu - vai kas noliek ziedus nacisma sagrāvei, kā pie mums. Viss tas pats. Toties Izraēla mierīgi var piedalīties un darīt, kas tai ienāk prātā - to visu atbalsta Rietumi, to atbalsta Latvija un viss ir kārtībā - jebkāda slaktiņa nosodīšana tiek klasificēta kā 'antisemītisms'. Ko mēs no tā varam mācīties? Ja kāds vēlas nesodīti slepkavot, viņam tikai jāpieņem Izraēlas pilsonība un tas dos imunitāti, jo ikvienu prokuroru tūlīt pat varēs apsūdzēt antisemtīsmā un lietu izbeigt. Jā, tādā pasaulē mēs dzīvojam. Tai pat laikā pilnīgi 'nepolitiskais' pasākums izņēma no sava repertuāra un video apskata tādu mākslinieku kā Eric Saade - par to, ka tas atļāvās nēsāt ar Palestīnu 'saistītu' aproci, jo viņa tēvs ir no turienes. Viss, atcelts. Vēl ir vērts atzīmēt balsojumu - finālā bija visas 3 Baltijas valstis un ja agrāk varējām vērot tā saucamo 'kaimiņu būšanu', kad visi viens otram kaut ko normāli deva - kas, protams, nav politka, bet nu labi - tad šoreiz izrādījās, ka ne sūda. Baltijas valstis viena otrai nedeva īsti neko, visi nobalsoja par 'nebināro' pediņu. Kas vēl smieklīgāk, tad visu slavinātā Ukraina, par ko te tik daudzi lēkā un sadeva attiecīgi 18 punktus, arī Latvijai pateicībā neiedeva neko - žūrija 0 punkti un skatītāji 5. Savukārt 10 no 'nežaleznajas' bija Īrijas sātanistiem un 12 rozā pediņam. Vēl kas nav skaidrs? Turpinām lēkāt un ziedot. Nu un tagad pie 'uzvarētājiem' - šeit ir jāsavelk paralēles ar to, kas notika 2015 gadā. Atceraties Končitu Vurstu? Droši vien, jo ar to jau pietiekoši skaidri tika apzīmētas Rietumu 'vērtības' Tikpat skaidri tās tika apzīmētas arī tagad- un ne tikai tas. Ir jāaplūko šo abu mākslinieku lirika - kāds tad bija vakardienas vēstījums un kā tas saistās ar iepriekšējo bārdaino siev - vīru? Te ir vairāk, kā interesanti. Par ko īsti dziedāja Končita? Par to, ka celsies kā Fēnikss no pelniem un atriebsies. Kam? Protams, mums, normāliem, veseliem un dabiski orientētiem cilvēkiem. Tieši tāds vēstījums ir tajā dziesmā, ņemiet un izlasiet kārtīgi.

Kā saucās Nemo gabals? "Kods" Lirika ir par to, ka 'es esmu bijis ellē un atpakaļ, esmu salauzis kodu un atradis paradīzi - kā amonīti" Lai saprastu šo vēstījumu, ir jāsaprot dažas lietas. Kas tas par salauzto kodu? Kas ir amonīti? Tie ir minēti Vecajā Derībā kā viena no tautām, Izraēlas ienaidniekiem. Tur teikts, ka tā cēlusies no Lata -ne jau latviešu naudiņas, bet tur bija tāds personāžs, kuru piedzirdīja ar vīnu paša meitas un tad ar viņu 'kopojās' - cita starpā arī viņš pats piedāvāja savas meitas izpriecām saviem viesiem namā. Tas viss notika Sodomas/Gomoras pilsētā, bet ar visu to Lats tika uzskatīts par gana svētu, lai Izraēļu dievs viņu brīdinātu un izglābtu. Ja reiz tā, tad varam tikai iedomāties, kādi tur bija pārējie. Nu un vēl viņam bijis arī dēls, no kura tad cēlušies tā sauktie amonīti. Kādu kodu viņš ir salauzis? Te savukārt jāsaprot to, ka transgenderisms ir plānots solis ceļā uz transhumānismu - to, ka cilvēks nākotnē tiks savienots ar mašīnām un pārnesīs savu apziņu uz turieni un dzīvos mūžīgi. Tas ir viens no svarīgiem globālistu plāniem, par ko esmu rakstījis daudz un dikti - tas vienlaikus nozīmē arī to, ka viņu plānos ir pilnībā izkropļot Dieva radīto, pasludināt sevi par mūžīgiem, izdarīt tā, lai izslēgtu visu dabisko un uzbruktu pašam Radītājam. Salauzt Dieva kodu un pasludināt sevi kā pārākus - tas ir visu šo sātanistu, nebināru un genderistu - pedofīlu sapnis. Tieši to arī nozīmē visi šie vēstījumi, tieši to atbalsta Rietumi, tas ir viņu ceļš. Skaidrs, ka nekas tāds Dabā nevar eksistēt, taču viņi cītīgi mēģina. Kā redzam, tad tieši tas atkal ir skaidri parādīts, atklāti demonstrēts un Rietumi atgriežas pie savām īstajām lietām, pat Ukrainas mocekļa veidols tiem vairs īpaši neimponē. Tāpat, kā mūsu Dons. Tādas, lūk, pārdomas. Ak jā, apsveicu ar LV uzvaru hokejā. Izrādās, arī poļi prot spēlēt, ja reiz izslēdz dažas valstis.😉

Par Eirovīziju 2.0 Esiet sveicināti, mīļie draugi. Īsumā vēlreiz par vakardienas notikumiem. Ja tos mierīgi vēro, tad var redzēt interesantas lietas, kurās var mazliet iedziļināties, lai saprastu, kas īsti pasaulē notiek. Nu lūk, tās pašas Gejrovīzijas rezultāti - pasākums kārtējo reizi apstiprina to, kāpēc to tā sauc - var apsveikt visus fanus ar kārtējo demonstratīvo Rietumu 'vērtību' uzvaru.

Jāatzīmē, ka tik atklāti un baisi tas vēl līdz šim tur nebija noticis, ir bijuši visādi dīvaiņi, transvestīti un transgenderi, par parastiem pederastiem vispār nerunājot, bet nu šis bija kaut kas no elles dziļākiem slāņiem. Taču no otras puses, tas jau vairs nav nekāds brīnums, šodienas Eiropā tā kļūst ierasta lieta ar visām viņu vērtībām - lai nu kā uz to 'šovu' skatās, tad viennozīmīgi uz tās skatuves ļoti labi tiek demonstrētas visas attiecīgās sabiedrības morāles un tikumības normas un izpratne. Šī konkursa vēsturē ir ierakstīts viss, sākot no patiešām labiem izpildītājiem un slavenām dziesmām, līdz mūsdienu netīrajai, divkosīgajai politikai, dubultajiem standartiem, dažādu perversiju slavināšanai un nu jau arī atklāta sātanisma rituāliem. Loģiski, ka tas viss arī tiek finālā, kamēr daudzas normālas dziesmas un izpildītāji paliek aiz borta. Kāpēc tad Latvija tajā visā piedalās? Vai tad organizatori, paši dziedātāji un sabiedrība šeit tiešām nesaprot un neredz, kas tur notiek, ko tas nozīmē, jebšu viņi joprojām uzskata, ka dalība tādā pasākumā kopā ar visiem tiem šausmoņiem nozīmē kaut ko labu un pozitīvu karjerā? Vai arī mēs jau esam tik dziļi asimilēti iekš Evropas vērtībām, ka tas viss šķiet pavisam normāli un nevienu vairs neuztrauc? Tas lai paliek katra paša ziņā. Nav vairs nekādas jēgas kādam kaut ko mācīt, katrs ir jau izvēlējies savu ceļu. Varu tikai izteikt savu personisko domu par to visu - vispār ne par fanošanu, mūsu dziesmu un Donu - lai viņam veicas. Runa ir par ko citu - kā īsti darbojas šī pasaule un enerģijas tajā. Svarīgi ir saprast to, kāpēc tad vispār visi tie ķēmi te trako, kāpēc tik atklāti lien ārā un ko viņi grib? Bet grib viņi tikai vienu - mūsu enerģiju, tāpēc ka tikai tas ir vienīgais barības avots un cita nekā nav. Un galvenā enerģija ir cilvēku emocijas, kad tie šokējas vai arī tieši otrādi, fano par to visu. Tieši tāpēc jau eksistē visa veida 'izklaides industrija' - sākot no visa veida 'profesionālā' sporta līdz Holivudai un visa veida 'mainstream' medijiem, kas to vien dara, kā melo un stāsta par visu to, kas ir absolūti nevērtīgs cilvēka garīgai izaugsmei, bet kas spēj nošokēt vai izraisīt kaut kādas emocijas. Jo stulbāk, jo labāk - tāda ir šodienas devīze un nekur labāk to nevar redzēt, kā uz Gejrovīzijas skatuves. Nekā jauna tajā nav, tā tas strādā kopš senās Romas laikiem un pat senāk, kad pārvaldnieki saprata šo vienkāršo lietu, dodiet ļaudīm izpriecas, lai tie nedomā un nemaisās varai pa kājām. Tā arī šodien - visa tā aizsegā bīda savas lietas un ļaudīm nekādu informāciju neviens nedod. Taču nianse ir tajā, ka agrāk tas viss bija daudz vairāk slēptākā formā, lai pamanītu visādus sātanistu rituālus, vajadzēja prast ieraudzīt slēpto simboliku, vēstījumus, to visu lika vairāk zemapziņā, tā bija tāda psiholoģiska apstrāde, 25tais kadrs un tamlīdzīgi. Tad tas sāka parādīties jau atklātāk, kā olimpisko spēļu atklāšanās, vai kādos lielos pasākumos, taču arī tad tas vēl bija jāierauga. Toties tagad viss ir atklāti un acu priekšā, tieši tā, kā tas ir - velni ar ragiem un elles būtnes pavisam atklāti lēkā acu priekšā, taisa savus rituālus un ļaudis sajūsmā spiedz. Ja ar tā visa palīdzību vēl nav iespējams saprast, kam tad īsti aiziet visa tā enerģija, kas no tā barojas, kas to dara un ar ko mums ir darīšana, tad nevar palīdzēt - tad cilvēks ir kopā ar tiem un tur arī paliks. Turklāt paradokss ir tajā, ka arī šokēties par to visu un izplatīt negācijas ir tikpat kaitīgi cilvēkam, cik labi tas ir tiem, kas to provocē. Jo visu šo būtņu uzdevums ir tikai tas - izprovocēt emocijas, vienalga kādas, lai par viņiem domā - kur doma, tur arī enerģija aiziet. Kā tad pret to visu attiekties? Mierīgi. Var ignorēt, bet var arī paskatīties, kas tur notiek. Jo kā jau teicu, tas ir tikai sabiedrības garīgās veselības/slimības atainojums, tas ir mums visapkārt tāpat. Taču, lai saskarsmē ar to visu nesajuktu prātā paši, ir vajadzīgs izprast kādu noslēpumu - ir jābūt apziņas stāvoklim, ka mēs dzīvojam simulācijā un programmā, kur mums piedāvā iesaistīties emocionāli un to barot.

Bet to var arī nedarīt un vienkārši vērot, paturot visu enerģiju sev, savu vajadzību realizēšanai, savas realitātes radīšanai - tā ir tā pati jau daudz reizes aplūkotā tēma, taču tas ir pats pamats tam, lai vispār eksistētu šodienas slimajā pasaulē, bet reizē neiesaistītos tajā. Jebkā citādi uzvarētāji ir viņi, bet tai pat laikā tik aktīva trakošana nozīmē vien to, ka enerģijas tam visam katastrofāli trūkst, citādi viņi sēdētu rāmi, taču tuvojošais Patiesības laikmets spiež katram atklāties, cik nu tas ir iespējams un tad arī saņemt savu tiesu - to gan neviens nav atcēlis un tādā ziņā to vērot ir pat jautri un interesanti. Jo šo viņu radīto pasauli nav iespējams sagraut , tajā piedaloties un to uzturot. Pret to nevar cīnīties, tā nav uzvarama jebkādā veidā tajā piedaloties uz viņu noteikumiem. Tā sabruks tikai tad, kad tai nebūs no kā sevi uzturēt un tas ir tas, ko mēs katrs varam darīt - vienkārši paņemt savu daļu ārā no tās. Un viss. Tad nu jauku izklaižu vakaru visiem.

Par Eirovīziju. Kā zināms, tad šodien ļaužu prāti būs ļoti aizņemti gan ar hokeju, gan (p)eirovīziju, kur uzstāsies vīri kleitās un nebināri sātanisti ar saviem rituāliem. Ko par to visu teikt - nekā pret Donu kā mākslinieku, dziesma kā tāda pavisam laba un tā, taču jautājums šeit ir par to, kur tad aiziet visa tā 'fanošanas' enerģija un cik ļoti ir transformējusies mūsdienu sabiedrība, ja reiz tik dziļi kristīga un reliģioza valsts kā Īrija ir tā, kuras 'ono' klases pārstāvis tagad pavisam atklāti zīmē Pentagrammu un tā uzstāšanās nu reiz bija pavisam īsts sātanisma rituāls.

Latvijā ir arī viens no zemākajiem ienākumu līmeņiem starp 28 Eiropas Savienības valstīm. Tas ir tikai 29 procenti no vidējā Eiropas Savienībā. Latviešiem ir zemākais dzīves ilgums, un vīriešiem vidējais dzīves ilgums ir tikai 69 gadi. Tāpat Latvijā ir augstākais pašnāvību rādītājs ES. 2017. gadā tie bija 382 cilvēki, bet nākamajā – jau 443. Nevar izvairīties no sajūtas, ka tur darbojas spēki, kas apzināti vēlas Latvijas iznīcināšanu un izzušanu. Kā citādi var izskaidrot to, ka bērna pabalsts ir tikai 11,38 eiro? (šobrīd 25 eiro - spēcīga izaugsme pie ārprātīgās inflācijas un dārdzības) Kopš 1989. gada 800 tūkstoši latviešu ir devušies prom cerībā uzlabot savas dzīves. Citiem vārdiem sakot, tā ir trešdaļa nācijas, lielākoties darba spējīgā vecumā, kas savus talantus un pirktspēju izmanto citās valstīs. Latvija ir viena no korumpētākajām valstīm ES. Saskaņā ar EP pētījumu, korupcijas rezultātā tā zaudē 5,6 miljardus eiro katru gadu. Jaunais [Dienvidu] tilts pār Daugavu ir piemineklis šai korupcijai. Bet politiskā Kabala par to nemaksāja no savām kabatām. Lai kā būtu ar šiem konkrētiem datiem, rečekisti tos noteikti gribēs apstrīdēt un pierādīt, ka Latvija ir veiksmes stāsts un ka visas šādas publikācijas ir Kremļa darbs. Taču minētā raksta autors ir Maikls Valšs (Michael Walsh) – britu publicists un radio personība, kurš sarakstījis 70 dažādas grāmatas. Te nekādu Kremli piesiet nesanāk. Jā, tā ir 3 gadus veca publikācija, taču kas tad ir mainījies, ja ne tikai uz slikto pusi? Galvenais ir sajūtas, kas rodas, lasot šo rakstu. Tā ir skumja un skaudra patiesība un loģiski, ka ikvienam kaut cik domājošam cilvēkam ir jautājums, ja reiz mēs esam tik 'vienota un varena tauta' tad kā tā nonāca līdz šādam stāvoklim? Droši vien tāpēc, ka saskaņā ar pareizo 'neaktarības' definīciju no tās nekad nekas arī nebija atkarīgs. Ja ir kaut kas, ko gribētos šādās reizēs novēlēt un piedzīvot, tad tikai to, lai pēc iespējas ātrāk tiek sasniegts maksimālais iespējamais absurda līmenis un tas viss sabrūk. Varam būt mierīgi tai ziņā, ka tāds process nav raksturīgs tikai mums, tas ir visu Rietumu norieta ceļš, tikai atšķirība ir tāda, ka lielajām tautām ir mazliet lielākas iespējas pašsaglabāties un restartēties pēc jauniem principiem, kamēr mazās izgaist vēstures vējos. Taču individuālo ceļu ārpus simulācijas programmas neviens atcēlis nav, tāpēc daudz prātīgāk ir nodarboties ar to, kā maisīties pa sūdu čupu. Vispār jau puišgribja novēlējumam var piekrist - tikai tas lepnums un prieks normālam cilvēkam var rasties par to, ka viņš ir ārpus šīs sektas, nevis tās dalībnieks. To arī novēlu visiem Jums. Lai jauka diena.

Savā ziņā var pat piekrist, mēs patiešām ar katru gadu kļūstam aizvien brīvāki un neatkarīgāki - no mums šeit aizvien mazāk kaut kas ir atkarīgs un tiekam atbrīvoti no aizvien vairāk visa kā - jau sen esam brīvi no savas naudas, mazumtirdzniecības, ekonomikas, strauji atbrīvojamies no zemēm un mežiem. Mums ir arī vārda brīvība, taču brīvības pēc vārda izteikšanas gan vairs nav. Un tā ar katru gadu dzīvojam aizvien lielākā utopijā un melu valstībā - jebšu totalitārā sektā. Vienīgā atšķirība starp tiem režīmiem, kas ir bijuši iepriekš, tie kaut kā tā sevi arī definēja - visiem bija skaidrs, kā tas strādā, kas ir kastu sistēma, kuri ir priviliģēti, kuri tiek vajāti un terorizēti. Patiesībā tas viss ir skaidrs arī tagad, tikai šodienas totalitārisms sevi par tādu spītīgi neatzīst, tas uzstājīgi sevi dēvē par 'demokrātiju', to arī šodien uzstājīgi sludina varas suķi - policejisks terors tiem saucas brīvība, kara histērija esot miers, bet savstarpēji sanaidots un dezorientēts bars tiem ir 'vienota un drosmīga tauta' Tā arī dzīvojam. Domājams, ka par šo mums visiem ir skaidrs - tas prasa tādu īpašu pielāgoties spēju - apzināties to, kā pareizi dzīvot apstulbotā sektā, bet reizē nekļūt par tās apsēsto - kaut kādu laiku tā tas vēl būs. Cita starpā, vienmēr ir interesanti aplūkot, bet ko tad par Latvijas 'veiksmes stāstu' raksta citur pasaulē? Piemēram, ir tāds britu publicista resurss Europe Reneissance un tur 2021. gadā tika publicēts tāds raksts. Tā nosaukums ir "Kā pasaules skaistāko tautu iesūca ES purvā' Kādreiz “Daily Mail” ceļošanas sadaļa aicināja lasītājus nosaukt pasaules skaistāko valsti. Pārsteidzoša, bet tajā pašā laikā loģiska izvēle bija Latvija. Šī valsts, ko dēvē par Eiropas Kanādu, atguva savu neatkarību no PSRS bloka 1991. gada augustā. Taču latviešu iespējas pašiem noteikt savu likteni beidzās ar iestāšanos ES blokā 2004. gadā. Vai tā bija laba izvēle? Izlemiet paši. Šodien “Baltijas pērle” nogrimusi dziļos, neatmaksājamos parādos starptautiskām bankām, kuras pārņēmušas pilnīgu kontroli pār latviešu tautu. Nav nekādas īstas krīzes, kara, bet latviešu parādi strauji aug. Šīs valsts populācija ir 1,9 miljoni. Salīdzinot ar to, simtiem pasaules pilsētās ir vairāk iedzīvotāju – tad kā talantīgie un darbu mīlošie latvieši var nokārtot šos parādus? Viņi mēģina un atmaksā miljonu eiro katru dienu. Taču tie ir tikai procenti, un tas nekādi nedabūs prom prasītājus – šī nodokļu maksātāju nauda aiziet pa tukšo. Īsta, ar sviedriem pelnīta nauda kļūst par bankas karteļu digitāliem cipariņiem. Kāds vācu izmeklētājs atklājis, ka viss, ko mēs pērkam, patiesībā maksātu par 40 procentiem lētāk, ja varētu novākt kumulatīvos procentus, kas tiek maksāti šiem banku karteļiem. Latvijā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība visā Eiropas Savienībā. Politiskais režīms un viņu pakalpiņi uz vienkāršo cilvēku rēķina dzīvo labi un labāk nekā jebkur pašā ES. Latvijā ir augstākais darba nodokļu slogs. Tas ir divreiz lielāks, kā daudz bagātākās valstīs UK, Luksemburgā, Somijā un Vācijā. Latvijā ir arī augstākais PVN. ES okupētā Latvija piedzīvo augstāko nodokļu sloga pieaugumu – vidēji tie ir 9.5% katru gadu. Tiek palielināti esošie un nemitīgi pievienoti jauni nodokļi. Latvijā ir trešais augstākais ierēdņu skaits pasaulē, kuru snuķus arī pilda nodokļu maksātāji. Birokrātija un dažādas ražošanas atļaujas formē trīs reizes vairāk ierēdņu nekā Šveicē, Itālijā, četras reizes vairāk nekā Japānā, Korejā un Jaunzēlandē. Latvijā ar 40 procentiem mežu tās teritorijā ir augstākās enerģijas izmaksas. Tās ir četras reizes lielākas nekā Francijā, Vācijā, Zviedrijā un astoņas reizes lielākas nekā Īrijā, Dānijā vai Itālijā. Kā tad valsts var konkurēt ar tirdzniecības partneriem, kuriem šie slogi ir daudz mazāki? Latvija par visu maksā vairāk nekā bagātās Rietumu valstis. Piemēram, būvniecības izdevumi šeit ir par 326 procentiem dārgāki, apsaimniekošanas – par 240 procentiem lielāki nekā ES bagātajās valstīs, tikmēr algas ir ievērojami mazākas.

Par 4. maiju. Ir mūsu valstī divas tādas dienas, kad rodas īpatnēja sajūta. Viena no tām ir šodien, otra ir 18. novembris. Taču būtībā tas ir par vienu un to pašu, abos šajos datumos varneši un tiem ticošie slavina kaut kādu brīvību un neatkarību, 'tautas drosmi un upurus' Savā ziņā var pat piekrist, mēs patiešām ar katru gadu kļūstam aizvien brīvāki un neatkarīgāki - no mums šeit aizvien mazāk kaut kas ir atkarīgs un tiekam atbrīvoti no aizvien vairāk visa kā - jau sen esam brīvi no savas naudas, mazumtirdzniecības, ekonomikas, strauji atbrīvojamies no zemēm un mežiem. Mums ir arī vārda brīvība, taču brīvības pēc vārda izteikšanas gan vairs nav.

Tieši tādu politiku kopš 1991. gada ved ikviena varas partija un nekas tur nesolās mainīties. Taču atgriežoties pie šīs īpašās Pīķa dāmas, tad mums ir jāatceras tas, kā tieši tika veikta šī psiholoģiskā operācija. Britu slengā to tā arī sauc - Psy Op. Kas notika? Es personiski toreiz 2013. gadā balsoju pret iestāšanos ES. Jo kaut kā initutīvi man likās, ka nebūs labi un tas ir mēsls. Toreiz pat nezināju daudz ko no tā, ko zinu tagad - kas ir praktiskais Rietumu koloniālisms, kā tiek iznīcinātas valstis un tautas, kā tiek kurināts naids un ar lielu naudu anglosakši sarīda tautas savā starpā - tagad tas viss ir kā uz delnas, bet daudzi neko nesaprot joprojām. Droši vien arī šo - mūsu 'izcilā trimdas profesore' taču vispirms rakstīja grāmatas. Par latvisko folkloru, dzīvesziņu - ir izlasāmi šie viņas gara darbi, jo tieši uz tādu 'autoritāti' arī viņu te Saemā reiz ieveda Bojārs.. Kas ir vēl cits stāsts, taču šoreiz atšķetināsim tikai vienu acīmredzamu pavedienu. Kā zināms, tad globālisti un to kalpi vienmēr visu atklāti pasaka un parāda. Te nekad nav bijuši kaut kādi 'slepeni' plāni, sazvērestības vai jebkas tāds, ko nevarētu jau sen atklāti redzēt un saprast. Tiesa gan, tas prasa nedaudz vērības. Nu lūk, mūsu tautiskā prezidente vēl 2010 gadā izdeva vienu no savām grāmatām ar nosaukumu "Kultūra un latvietība" Viss tur ir skaisti un jauki. Bet pievērsiet uzmanību vāka noformējumam. Tur latviski tautiskā Auseklīša formā pa vidu ir čipiņš. Kā toreiz sim kartēs vai tamlīdzīgi. Un mēs varam lasīt un priecāties par jauko saturu, cik vēlamies, taču visa jēga un saturs ir konkrēti acu priekšā uz vāka. Te vēl der atcerēties nedaudz vēstures - mums ir tāda interesanta vēstures lappuse kā SS Leģions - tā arī ir atsevišķa tēma, kam un kāpēc tie ir varoņi vai noziedznieki - taču process sākās it kā brīvprātīgi un vēl pirms tam nacistu okupācijas laikā tika īpaši strādāts uz latviskām 'nacionālām jūtām' - ne jau velti leģionāriem piešķīra to saulīti un karodziņu, lai tie noticētu fantāzijām par 'brīvo Latviju' - Ostlandē. Bet ideja joprojām ir tā pati - tieši tā kārtējo reizi ar 'tautiskumu' mūs atkal apjāja īpaši apmācītā 'trimdeniece', taču īstie globālistu nodomi ir tepat izlikti - kam ir acis, tie redz. Jo viss tas, ko vēl pirms gadiem vēstīju par čipošanu kā visas afēras galveno jēgu, ir tikai sazvērestība. Angliski ir tāds teiciens - "Truth coming out of horses mouth" Latviski tas laikam tulkojas kā patiesība no paša pirmavota, acīmredzama un sen pateikta - pasauli pārvalda simboli un diez vai latviski tautiskajos ornamentos ir bijis paredzēts čips😉 Līdz ar to šeit tiek īpaši strādāts pie tā, lai nemanāmi tā saukto 'tautiskumu' pārvērstu par neslēptu sātanismu. Un cik viegli ļaudis uz to pavelkas, ir tiešām apbrīnojami. Vēsture atkārtojas vien tad, ja no tās neko nemācās.