aivisvasilevskis.info

Jāatzīmē, ka tik atklāti un baisi tas vēl līdz šim tur nebija noticis, ir bijuši visādi dīvaiņi, transvestīti un transgenderi, par parastiem pederastiem vispār nerunājot, bet nu šis bija kaut kas no elles dziļākiem slāņiem. Taču no otras puses, tas jau vairs nav nekāds brīnums, šodienas Eiropā tā kļūst ierasta lieta ar visām viņu vērtībām - lai nu kā uz to 'šovu' skatās, tad viennozīmīgi uz tās skatuves ļoti labi tiek demonstrētas visas attiecīgās sabiedrības morāles un tikumības normas un izpratne. Šī konkursa vēsturē ir ierakstīts viss, sākot no patiešām labiem izpildītājiem un slavenām dziesmām, līdz mūsdienu netīrajai, divkosīgajai politikai, dubultajiem standartiem, dažādu perversiju slavināšanai un nu jau arī atklāta sātanisma rituāliem. Loģiski, ka tas viss arī tiek finālā, kamēr daudzas normālas dziesmas un izpildītāji paliek aiz borta. Kāpēc tad Latvija tajā visā piedalās? Vai tad organizatori, paši dziedātāji un sabiedrība šeit tiešām nesaprot un neredz, kas tur notiek, ko tas nozīmē, jebšu viņi joprojām uzskata, ka dalība tādā pasākumā kopā ar visiem tiem šausmoņiem nozīmē kaut ko labu un pozitīvu karjerā? Vai arī mēs jau esam tik dziļi asimilēti iekš Evropas vērtībām, ka tas viss šķiet pavisam normāli un nevienu vairs neuztrauc? Tas lai paliek katra paša ziņā. Nav vairs nekādas jēgas kādam kaut ko mācīt, katrs ir jau izvēlējies savu ceļu. Varu tikai izteikt savu personisko domu par to visu - vispār ne par fanošanu, mūsu dziesmu un Donu - lai viņam veicas. Runa ir par ko citu - kā īsti darbojas šī pasaule un enerģijas tajā. Svarīgi ir saprast to, kāpēc tad vispār visi tie ķēmi te trako, kāpēc tik atklāti lien ārā un ko viņi grib? Bet grib viņi tikai vienu - mūsu enerģiju, tāpēc ka tikai tas ir vienīgais barības avots un cita nekā nav. Un galvenā enerģija ir cilvēku emocijas, kad tie šokējas vai arī tieši otrādi, fano par to visu. Tieši tāpēc jau eksistē visa veida 'izklaides industrija' - sākot no visa veida 'profesionālā' sporta līdz Holivudai un visa veida 'mainstream' medijiem, kas to vien dara, kā melo un stāsta par visu to, kas ir absolūti nevērtīgs cilvēka garīgai izaugsmei, bet kas spēj nošokēt vai izraisīt kaut kādas emocijas. Jo stulbāk, jo labāk - tāda ir šodienas devīze un nekur labāk to nevar redzēt, kā uz Gejrovīzijas skatuves. Nekā jauna tajā nav, tā tas strādā kopš senās Romas laikiem un pat senāk, kad pārvaldnieki saprata šo vienkāršo lietu, dodiet ļaudīm izpriecas, lai tie nedomā un nemaisās varai pa kājām. Tā arī šodien - visa tā aizsegā bīda savas lietas un ļaudīm nekādu informāciju neviens nedod. Taču nianse ir tajā, ka agrāk tas viss bija daudz vairāk slēptākā formā, lai pamanītu visādus sātanistu rituālus, vajadzēja prast ieraudzīt slēpto simboliku, vēstījumus, to visu lika vairāk zemapziņā, tā bija tāda psiholoģiska apstrāde, 25tais kadrs un tamlīdzīgi. Tad tas sāka parādīties jau atklātāk, kā olimpisko spēļu atklāšanās, vai kādos lielos pasākumos, taču arī tad tas vēl bija jāierauga. Toties tagad viss ir atklāti un acu priekšā, tieši tā, kā tas ir - velni ar ragiem un elles būtnes pavisam atklāti lēkā acu priekšā, taisa savus rituālus un ļaudis sajūsmā spiedz. Ja ar tā visa palīdzību vēl nav iespējams saprast, kam tad īsti aiziet visa tā enerģija, kas no tā barojas, kas to dara un ar ko mums ir darīšana, tad nevar palīdzēt - tad cilvēks ir kopā ar tiem un tur arī paliks. Turklāt paradokss ir tajā, ka arī šokēties par to visu un izplatīt negācijas ir tikpat kaitīgi cilvēkam, cik labi tas ir tiem, kas to provocē. Jo visu šo būtņu uzdevums ir tikai tas - izprovocēt emocijas, vienalga kādas, lai par viņiem domā - kur doma, tur arī enerģija aiziet. Kā tad pret to visu attiekties? Mierīgi. Var ignorēt, bet var arī paskatīties, kas tur notiek. Jo kā jau teicu, tas ir tikai sabiedrības garīgās veselības/slimības atainojums, tas ir mums visapkārt tāpat. Taču, lai saskarsmē ar to visu nesajuktu prātā paši, ir vajadzīgs izprast kādu noslēpumu - ir jābūt apziņas stāvoklim, ka mēs dzīvojam simulācijā un programmā, kur mums piedāvā iesaistīties emocionāli un to barot.

Bet to var arī nedarīt un vienkārši vērot, paturot visu enerģiju sev, savu vajadzību realizēšanai, savas realitātes radīšanai - tā ir tā pati jau daudz reizes aplūkotā tēma, taču tas ir pats pamats tam, lai vispār eksistētu šodienas slimajā pasaulē, bet reizē neiesaistītos tajā. Jebkā citādi uzvarētāji ir viņi, bet tai pat laikā tik aktīva trakošana nozīmē vien to, ka enerģijas tam visam katastrofāli trūkst, citādi viņi sēdētu rāmi, taču tuvojošais Patiesības laikmets spiež katram atklāties, cik nu tas ir iespējams un tad arī saņemt savu tiesu - to gan neviens nav atcēlis un tādā ziņā to vērot ir pat jautri un interesanti. Jo šo viņu radīto pasauli nav iespējams sagraut , tajā piedaloties un to uzturot. Pret to nevar cīnīties, tā nav uzvarama jebkādā veidā tajā piedaloties uz viņu noteikumiem. Tā sabruks tikai tad, kad tai nebūs no kā sevi uzturēt un tas ir tas, ko mēs katrs varam darīt - vienkārši paņemt savu daļu ārā no tās. Un viss. Tad nu jauku izklaižu vakaru visiem.

Par Eirovīziju. Kā zināms, tad šodien ļaužu prāti būs ļoti aizņemti gan ar hokeju, gan (p)eirovīziju, kur uzstāsies vīri kleitās un nebināri sātanisti ar saviem rituāliem. Ko par to visu teikt - nekā pret Donu kā mākslinieku, dziesma kā tāda pavisam laba un tā, taču jautājums šeit ir par to, kur tad aiziet visa tā 'fanošanas' enerģija un cik ļoti ir transformējusies mūsdienu sabiedrība, ja reiz tik dziļi kristīga un reliģioza valsts kā Īrija ir tā, kuras 'ono' klases pārstāvis tagad pavisam atklāti zīmē Pentagrammu un tā uzstāšanās nu reiz bija pavisam īsts sātanisma rituāls.

Savā ziņā var pat piekrist, mēs patiešām ar katru gadu kļūstam aizvien brīvāki un neatkarīgāki - no mums šeit aizvien mazāk kaut kas ir atkarīgs un tiekam atbrīvoti no aizvien vairāk visa kā - jau sen esam brīvi no savas naudas, mazumtirdzniecības, ekonomikas, strauji atbrīvojamies no zemēm un mežiem. Mums ir arī vārda brīvība, taču brīvības pēc vārda izteikšanas gan vairs nav. Un tā ar katru gadu dzīvojam aizvien lielākā utopijā un melu valstībā - jebšu totalitārā sektā. Vienīgā atšķirība starp tiem režīmiem, kas ir bijuši iepriekš, tie kaut kā tā sevi arī definēja - visiem bija skaidrs, kā tas strādā, kas ir kastu sistēma, kuri ir priviliģēti, kuri tiek vajāti un terorizēti. Patiesībā tas viss ir skaidrs arī tagad, tikai šodienas totalitārisms sevi par tādu spītīgi neatzīst, tas uzstājīgi sevi dēvē par 'demokrātiju', to arī šodien uzstājīgi sludina varas suķi - policejisks terors tiem saucas brīvība, kara histērija esot miers, bet savstarpēji sanaidots un dezorientēts bars tiem ir 'vienota un drosmīga tauta' Tā arī dzīvojam. Domājams, ka par šo mums visiem ir skaidrs - tas prasa tādu īpašu pielāgoties spēju - apzināties to, kā pareizi dzīvot apstulbotā sektā, bet reizē nekļūt par tās apsēsto - kaut kādu laiku tā tas vēl būs. Cita starpā, vienmēr ir interesanti aplūkot, bet ko tad par Latvijas 'veiksmes stāstu' raksta citur pasaulē? Piemēram, ir tāds britu publicista resurss Europe Reneissance un tur 2021. gadā tika publicēts tāds raksts. Tā nosaukums ir "Kā pasaules skaistāko tautu iesūca ES purvā' Kādreiz “Daily Mail” ceļošanas sadaļa aicināja lasītājus nosaukt pasaules skaistāko valsti. Pārsteidzoša, bet tajā pašā laikā loģiska izvēle bija Latvija. Šī valsts, ko dēvē par Eiropas Kanādu, atguva savu neatkarību no PSRS bloka 1991. gada augustā. Taču latviešu iespējas pašiem noteikt savu likteni beidzās ar iestāšanos ES blokā 2004. gadā. Vai tā bija laba izvēle? Izlemiet paši. Šodien “Baltijas pērle” nogrimusi dziļos, neatmaksājamos parādos starptautiskām bankām, kuras pārņēmušas pilnīgu kontroli pār latviešu tautu. Nav nekādas īstas krīzes, kara, bet latviešu parādi strauji aug. Šīs valsts populācija ir 1,9 miljoni. Salīdzinot ar to, simtiem pasaules pilsētās ir vairāk iedzīvotāju – tad kā talantīgie un darbu mīlošie latvieši var nokārtot šos parādus? Viņi mēģina un atmaksā miljonu eiro katru dienu. Taču tie ir tikai procenti, un tas nekādi nedabūs prom prasītājus – šī nodokļu maksātāju nauda aiziet pa tukšo. Īsta, ar sviedriem pelnīta nauda kļūst par bankas karteļu digitāliem cipariņiem. Kāds vācu izmeklētājs atklājis, ka viss, ko mēs pērkam, patiesībā maksātu par 40 procentiem lētāk, ja varētu novākt kumulatīvos procentus, kas tiek maksāti šiem banku karteļiem. Latvijā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība visā Eiropas Savienībā. Politiskais režīms un viņu pakalpiņi uz vienkāršo cilvēku rēķina dzīvo labi un labāk nekā jebkur pašā ES. Latvijā ir augstākais darba nodokļu slogs. Tas ir divreiz lielāks, kā daudz bagātākās valstīs UK, Luksemburgā, Somijā un Vācijā. Latvijā ir arī augstākais PVN. ES okupētā Latvija piedzīvo augstāko nodokļu sloga pieaugumu – vidēji tie ir 9.5% katru gadu. Tiek palielināti esošie un nemitīgi pievienoti jauni nodokļi. Latvijā ir trešais augstākais ierēdņu skaits pasaulē, kuru snuķus arī pilda nodokļu maksātāji. Birokrātija un dažādas ražošanas atļaujas formē trīs reizes vairāk ierēdņu nekā Šveicē, Itālijā, četras reizes vairāk nekā Japānā, Korejā un Jaunzēlandē. Latvijā ar 40 procentiem mežu tās teritorijā ir augstākās enerģijas izmaksas. Tās ir četras reizes lielākas nekā Francijā, Vācijā, Zviedrijā un astoņas reizes lielākas nekā Īrijā, Dānijā vai Itālijā. Kā tad valsts var konkurēt ar tirdzniecības partneriem, kuriem šie slogi ir daudz mazāki? Latvija par visu maksā vairāk nekā bagātās Rietumu valstis. Piemēram, būvniecības izdevumi šeit ir par 326 procentiem dārgāki, apsaimniekošanas – par 240 procentiem lielāki nekā ES bagātajās valstīs, tikmēr algas ir ievērojami mazākas.

Latvijā ir arī viens no zemākajiem ienākumu līmeņiem starp 28 Eiropas Savienības valstīm. Tas ir tikai 29 procenti no vidējā Eiropas Savienībā. Latviešiem ir zemākais dzīves ilgums, un vīriešiem vidējais dzīves ilgums ir tikai 69 gadi. Tāpat Latvijā ir augstākais pašnāvību rādītājs ES. 2017. gadā tie bija 382 cilvēki, bet nākamajā – jau 443. Nevar izvairīties no sajūtas, ka tur darbojas spēki, kas apzināti vēlas Latvijas iznīcināšanu un izzušanu. Kā citādi var izskaidrot to, ka bērna pabalsts ir tikai 11,38 eiro? (šobrīd 25 eiro - spēcīga izaugsme pie ārprātīgās inflācijas un dārdzības) Kopš 1989. gada 800 tūkstoši latviešu ir devušies prom cerībā uzlabot savas dzīves. Citiem vārdiem sakot, tā ir trešdaļa nācijas, lielākoties darba spējīgā vecumā, kas savus talantus un pirktspēju izmanto citās valstīs. Latvija ir viena no korumpētākajām valstīm ES. Saskaņā ar EP pētījumu, korupcijas rezultātā tā zaudē 5,6 miljardus eiro katru gadu. Jaunais [Dienvidu] tilts pār Daugavu ir piemineklis šai korupcijai. Bet politiskā Kabala par to nemaksāja no savām kabatām. Lai kā būtu ar šiem konkrētiem datiem, rečekisti tos noteikti gribēs apstrīdēt un pierādīt, ka Latvija ir veiksmes stāsts un ka visas šādas publikācijas ir Kremļa darbs. Taču minētā raksta autors ir Maikls Valšs (Michael Walsh) – britu publicists un radio personība, kurš sarakstījis 70 dažādas grāmatas. Te nekādu Kremli piesiet nesanāk. Jā, tā ir 3 gadus veca publikācija, taču kas tad ir mainījies, ja ne tikai uz slikto pusi? Galvenais ir sajūtas, kas rodas, lasot šo rakstu. Tā ir skumja un skaudra patiesība un loģiski, ka ikvienam kaut cik domājošam cilvēkam ir jautājums, ja reiz mēs esam tik 'vienota un varena tauta' tad kā tā nonāca līdz šādam stāvoklim? Droši vien tāpēc, ka saskaņā ar pareizo 'neaktarības' definīciju no tās nekad nekas arī nebija atkarīgs. Ja ir kaut kas, ko gribētos šādās reizēs novēlēt un piedzīvot, tad tikai to, lai pēc iespējas ātrāk tiek sasniegts maksimālais iespējamais absurda līmenis un tas viss sabrūk. Varam būt mierīgi tai ziņā, ka tāds process nav raksturīgs tikai mums, tas ir visu Rietumu norieta ceļš, tikai atšķirība ir tāda, ka lielajām tautām ir mazliet lielākas iespējas pašsaglabāties un restartēties pēc jauniem principiem, kamēr mazās izgaist vēstures vējos. Taču individuālo ceļu ārpus simulācijas programmas neviens atcēlis nav, tāpēc daudz prātīgāk ir nodarboties ar to, kā maisīties pa sūdu čupu. Vispār jau puišgribja novēlējumam var piekrist - tikai tas lepnums un prieks normālam cilvēkam var rasties par to, ka viņš ir ārpus šīs sektas, nevis tās dalībnieks. To arī novēlu visiem Jums. Lai jauka diena.

Par 4. maiju. Ir mūsu valstī divas tādas dienas, kad rodas īpatnēja sajūta. Viena no tām ir šodien, otra ir 18. novembris. Taču būtībā tas ir par vienu un to pašu, abos šajos datumos varneši un tiem ticošie slavina kaut kādu brīvību un neatkarību, 'tautas drosmi un upurus' Savā ziņā var pat piekrist, mēs patiešām ar katru gadu kļūstam aizvien brīvāki un neatkarīgāki - no mums šeit aizvien mazāk kaut kas ir atkarīgs un tiekam atbrīvoti no aizvien vairāk visa kā - jau sen esam brīvi no savas naudas, mazumtirdzniecības, ekonomikas, strauji atbrīvojamies no zemēm un mežiem. Mums ir arī vārda brīvība, taču brīvības pēc vārda izteikšanas gan vairs nav.

Tieši tādu politiku kopš 1991. gada ved ikviena varas partija un nekas tur nesolās mainīties. Taču atgriežoties pie šīs īpašās Pīķa dāmas, tad mums ir jāatceras tas, kā tieši tika veikta šī psiholoģiskā operācija. Britu slengā to tā arī sauc - Psy Op. Kas notika? Es personiski toreiz 2013. gadā balsoju pret iestāšanos ES. Jo kaut kā initutīvi man likās, ka nebūs labi un tas ir mēsls. Toreiz pat nezināju daudz ko no tā, ko zinu tagad - kas ir praktiskais Rietumu koloniālisms, kā tiek iznīcinātas valstis un tautas, kā tiek kurināts naids un ar lielu naudu anglosakši sarīda tautas savā starpā - tagad tas viss ir kā uz delnas, bet daudzi neko nesaprot joprojām. Droši vien arī šo - mūsu 'izcilā trimdas profesore' taču vispirms rakstīja grāmatas. Par latvisko folkloru, dzīvesziņu - ir izlasāmi šie viņas gara darbi, jo tieši uz tādu 'autoritāti' arī viņu te Saemā reiz ieveda Bojārs.. Kas ir vēl cits stāsts, taču šoreiz atšķetināsim tikai vienu acīmredzamu pavedienu. Kā zināms, tad globālisti un to kalpi vienmēr visu atklāti pasaka un parāda. Te nekad nav bijuši kaut kādi 'slepeni' plāni, sazvērestības vai jebkas tāds, ko nevarētu jau sen atklāti redzēt un saprast. Tiesa gan, tas prasa nedaudz vērības. Nu lūk, mūsu tautiskā prezidente vēl 2010 gadā izdeva vienu no savām grāmatām ar nosaukumu "Kultūra un latvietība" Viss tur ir skaisti un jauki. Bet pievērsiet uzmanību vāka noformējumam. Tur latviski tautiskā Auseklīša formā pa vidu ir čipiņš. Kā toreiz sim kartēs vai tamlīdzīgi. Un mēs varam lasīt un priecāties par jauko saturu, cik vēlamies, taču visa jēga un saturs ir konkrēti acu priekšā uz vāka. Te vēl der atcerēties nedaudz vēstures - mums ir tāda interesanta vēstures lappuse kā SS Leģions - tā arī ir atsevišķa tēma, kam un kāpēc tie ir varoņi vai noziedznieki - taču process sākās it kā brīvprātīgi un vēl pirms tam nacistu okupācijas laikā tika īpaši strādāts uz latviskām 'nacionālām jūtām' - ne jau velti leģionāriem piešķīra to saulīti un karodziņu, lai tie noticētu fantāzijām par 'brīvo Latviju' - Ostlandē. Bet ideja joprojām ir tā pati - tieši tā kārtējo reizi ar 'tautiskumu' mūs atkal apjāja īpaši apmācītā 'trimdeniece', taču īstie globālistu nodomi ir tepat izlikti - kam ir acis, tie redz. Jo viss tas, ko vēl pirms gadiem vēstīju par čipošanu kā visas afēras galveno jēgu, ir tikai sazvērestība. Angliski ir tāds teiciens - "Truth coming out of horses mouth" Latviski tas laikam tulkojas kā patiesība no paša pirmavota, acīmredzama un sen pateikta - pasauli pārvalda simboli un diez vai latviski tautiskajos ornamentos ir bijis paredzēts čips😉 Līdz ar to šeit tiek īpaši strādāts pie tā, lai nemanāmi tā saukto 'tautiskumu' pārvērstu par neslēptu sātanismu. Un cik viegli ļaudis uz to pavelkas, ir tiešām apbrīnojami. Vēsture atkārtojas vien tad, ja no tās neko nemācās.

Par Vairu Vīķi 2.0 Nosauksim to tā. Jo šī kundzīte sevī slēpj vēl daudzas lietas, ko varbūt spēs saprast tikai nākamā paaudze - bet, kā jau teicu, varbūt tāda vairs neeksistēs un tad globālistu uzdevums tiks izpildīts. Tātad kā mūs iedancāja Geiropā un NATO? Atcerēsimies tādu teicienu par vilkiem jēra ādā. Nekas labāk nepierāda šo teicienu, kā mūsu tautas liktenis - sākot ar Zīgerista banāniem, Ulmaņa uzvārdu, līdz 'tautiskai' trimdeniecei Freibergai un ASV pilsonim Kariņam. Visi šie ir uzburta ilūzija par to, ka kaut kas mums 'reiz būs' un mums 'kaut kas reiz bija' - bet pie visa vainīgs ir Kremlis.

Ja ne Gejropa, tad mēs būtu Krievijas zonā. Emm... Labi, šoreiz ne par bezmaksas izglītību un medicīnu, ražošanu un visu citu LPSR laika būšanu. Tas bija briesmīgi un šausmīgi. Toties tagad ir pavisam citādi. Ja? Šis stāsts ir tikai neliels atgādinājums par to, kā īsti notiek lietas pasaulē un varbūt kāds joprojām uzskata šo būtni par Latvijas ārpolitikas kaut kādu sasniegumu. Jā, oficiāli mums par būtu ar to jālepojas, esam ES, NATO un vispār Rietumos - tieši šī kundzīte mūs tur ar tautas tērpiem un dancāšanu arī ievilka. Ja uz to visu paskatās racionāli un saprot, ko tas viss īsti nozīmē, tad to var raksturot pavisam citādi. Kas ir šī no Kanādas atsūtītā "trimdas folkloriste" un kāda ir viņas patiesā loma mūsu tautas vēsturē? To varēs apjaust tikai pēc krietna laika, jo tā parasti tas notiek. Varbūt tikai nākamās paaudzes pa īstam aptvers visas šīs afēras un iznīcināšanas politikas grandiozos apmērus. Bet varbūt arī nē, jo tautas vairs pat nebūs. Ko nozīmē Rozenkreizceru masonu loža, kas ir Madrides klubs, kas ir Nizami Ganjavi fonds? To cilvēks parastais droši vien nekad nav pat dzirdējis, taču mūsu Vaira ir visu šo organizāciju un biedrību sastāvā. Tas ir tikai publiski zināmie fakti. Taču tas nebūt nav viss. Es par šo rakstīju un vēstīju kovidlaikā, bet līdz šim nekas tajā nav mainījies. Ir tāds žurnāls Lancet - britu medicīnas izdevums, kas eksistē jau vairāk kā divus gadsimtus. Protams, tagad tas ir digitāls, bet svarīgi ir atcerēties, ko tas darīja kovidlaikā. Kad sākās visa tā afēra, tur tika publicēts raksts, uz ko krietnu laiku balstījās gan visa Rietumu prese, gan vietējie faktu čakari - tas bija Peter Daszcak 2020. gada publikācija par to, ka neesot absolūti nekādu pierādījumu kovidlas mākslīgai izcelsmei. Toreiz tika cenzēts un dzēsts ikviens raksts par to, ka patiesībā eksistē tāda Uhaņas laboratorija - arī mani raksti par šo tēmu plus Rečekas kantoris. Tikai pēc tam izrādījās, ka tāda tur tomēr ir, nekādus sikspārņus un pangolīnus tā saucamā tirgū nemaz netirgo un šis pats autors ir viens no tiem, kas piedalījies tās finansēšanā kopā ar bēdīgi slaveno Entoniju Fauči, kurš nez kapēc joprojām ir uz brīvām kājām, kopā ar visiem citiem afēristiem. Arī laboratorija joprojām saņem finansējumu no ASV un viss notiek. Tagad par to vismaz drīkst rakstīt FB. Tagad ejam vēl tālāk - tai pat laikā zem šī žurnāla tika izveidota tā sauktā Kovid komisija - kā viņu lapā teikts, lai organizētu un dotu sabiedrībai padomus krīzes, kovidlas un vispār epidēmiju laikā, ko īsti mums ir jādara. Respektīvi, tas ir konkrēts globālistu veidojums ar konkrētiem cilvēkiem un kadriem, kuri tad arī bija, ir un būs atbildīgi par visu to, kas tad tiek darīts 'krīzes' laikā - uzpurņi, divi metri, lokdauni, mājas arests, izsekošana un viss pārejais. Nu un tagad nonākam pie galvenā šai tēmā - kas tad tai komisijā sēž? Blakus Rokfellera fonda prezidentam un pārejām 'ekselencēm' tur bija un joprojām sēž arī Vaira Vīķe. Un tā ikviens var uzdot sev jautājumu - ko medicīnas žurnāla veidotā komisijā vispār dara visi šie cilvēki, kam lielāko tiesu nav nekāda sakara ar medicīnu, bet kuri visi ir kaut kādu globālistu fondu vai organizāciju vadītāji jeb vismaz biedri un kāpēc tur sēž mūsu 'tautiskā' biedrene Vīķe? Visu 'komisāru'sarakstu varat aplūkot te. https://covid19commission.org/commissioners Kāds īsti ir viņas statuss globālistu hierarhijā un cik dziļi patiesībā mēs esam ievilkti visā šajā iznīcināšanas mašīnā? Tas tiešām bija un ir par mūsu veselību, bet to lemj globālā oligarhāta ielikteņi? Planetārais doktors Bils un visi pārējie? Lai saprastu ko tādu, ir jāskatās ļoti dziļi, līdz pašam elles katlam. Tāds ir mūsu tautai paredzētais ceļš, tādi ir visi šie 'diplomātiskie sasniegumi' un tāpēc te darbojas tādas būtnes, kā Vīķe. Ko tad mēs varam darīt? Tikai saprast, mācīties, analizēt un celties uz augšu. Bet tas būs katra paša darbs un tikai.

Par Vairu Vīķi. Vakar Lv tā saucamajos medijos tika publicēts Latvijas Eirokolhoza iestāšanās 20tās gada dienai veltīts raksts, kur šī pasākuma slavināšanai tika izvilkta un intervēta viena no šī pasākuma galvenajām atslēgas figūrām - Kanādas 'latviete', bijusī prezidente un tautas tērpā ģērbtā Vislatvijas labdare 'mēs esam diženi un vareni' Freiberga.