aitanāzija

aitanāzija

KĀPĒC VARU NEIZDODAS NOMAINĪT? Ir valstis, kur formāli viss izskatās demokrātiski — ir vēlēšanas, partijas, parlaments. Prezidents ir simbolisks, galvenā vara koncentrējas parlamentā. Vēlēšanas notiek, bet gadiem nekas būtiski nemainās. Tās pašas partijas vai to loks saglabā kontroli pār institūcijām un resursiem. Rodas jautājums: ja sabiedrība ir neapmierināta, kāpēc vara nemainās? Atbilde bieži ir strukturāla. 1. Politizēta ieredniecība Ilgstoši pie varas esoša partija pakāpeniski ietekmē ministrijas, aģentūras, valsts uzņēmumus. Amatos nonāk lojāli cilvēki, konkursi kļūst formāli, un aparāts sāk strādāt sistēmas pašsaglabāšanai. Pat pie varas maiņas mēģinājuma mehānisms pretojas no iekšienes. Risinājums — reāli depolitizēts civildienests ar neatkarīgu atlasi un uzraudzību. 2. Valsts resursu priekšrocība Esošajai varai ir piekļuve budžetam un publiskajai platformai. Pirms vēlēšanām tas var izpausties kā aktīva komunikācija vai “labumu dalīšana”. Formāli likumīgi, bet konkurence kļūst nevienlīdzīga. Risinājums — stingra robeža starp valsts informēšanu un kampaņu, efektīva kontrole un sankcijas. 3. Mediju ietekmēšana Nav vajadzīga atklāta cenzūra. Pietiek ar ekonomisku ietekmi, valsts reklāmu vai īpašnieku koncentrāciju. Ja informācijas vide ir vienpusēja, vēlēšanas kļūst formālas. Risinājums — neatkarīgs sabiedriskais medijs, caurspīdīga īpašumstruktūra un reklāmas plūsmas kontrole. 4. Spēles noteikumu pielāgošana Parlaments nosaka vēlēšanu likumus. Dominējošā partija var mainīt sliekšņus, finansēšanas kārtību vai apgabalus sev par labu. Tas var būt legāli, bet samazina konkurenci. Risinājums — vēlēšanu noteikumu maiņa tikai ar kvalificētu vairākumu un neatkarīgu uzraudzību. 5. Opozīcijas sadrumstalotība Pat nepopulāra vara uzvar, ja opozīcija ir sašķelta. Personiskās ambīcijas un nespēja vienoties bieži ir galvenais esošās varas balsts. Risinājums — vienota minimālā programma un koordinācija, lai balsis netiktu izšķērdētas. 6. Identitātes balsojums Daļa sabiedrības balso par “savējiem” neatkarīgi no rezultātiem. Vēsturiska lojalitāte pārdzīvo skandālus un neveiksmes. Risinājums — alternatīvai jārunā ar šo elektorātu cieņpilni un jāspēj piedāvāt praktiskus uzlabojumus. 7. Sabiedrības apātija Ja cilvēki netic, ka viņu balss ko mainīs, aktivitāte krītas. Zema līdzdalība parasti palīdz esošajai varai ar stabilu kodolu. Apātija kļūst par klusu atbalstu status quo. Risinājums — mērķēta mobilizācija un redzami rezultāti arī starpvēlēšanu periodā. Vara nemainās tikai tāpēc, ka pastāv neapmierinātība. Tā mainās tad, kad tiek pārvarēti strukturālie šķēršļi — institucionāli, informatīvi un organizatoriski. Bez tā vēlēšanas var notikt, bet sistēma paliek tā pati.

Pastāv metode „ķeriet zagli!” “Šo metodi bieži izmanto, lai novērstu uzmanību no sevis. Tajā brīdī, kad kāds, piemēram, uz Jums norāda kā uz nelieti, Jūs ar lielu pārliecību iebļaujaties, ka nelietis īstenībā ir kāds cits, tādējādi novēršot „tautas dusmas” citā virzienā.” (H.Runga, raksts “Smadzeņu skalošanas metodes” ). Šī metode labi strādā iedarbojoties uz neattīstītiem prātiem ar atslēgas vārdiem – ierosinātājiem. Piemēram vārdiem “Putins” vai “piemineklis”. Ja jūs kā amatpersonu pieķer neizdarībā, valsts līdzekļu izsaimniekošanā, dienesta stāvokļa nelietīgā izmantošanā, tad nokliedzieties “pie visa vainīgs Putins!” vai “ja nebūtu pieminekļa – tā nebūtu noticis!”. Ja kāds neatstājas un norāda uz jūsu paveiktajiem noziegumiem, tad skaļi norādiet uz šo cilvēku kā putinistu vai pieminekļu atbalstītāju. Piemērs: Jautājums: kāpēc Latvijas ceļu stāvoklis ir tik dramatisks jau 30 gadus? Kur paliek nodokļu nauda ceļu uzturēšanai? Atbilde: pie visa vainīgs Putins!

@sarlotesulca 👍👍👍

Jeffrey Sachs Brings Real Politics to the EU Parliament Jeffrey Sachs is an American economist, academic, and public policy analyst known for his work on economic development, poverty reduction, and sustainability. He has advised governments and international organizations, including the UN, on economic policies. Sachs played a key role in the transition of post-Soviet economies to market systems and was a leading advocate for the UN’s Millennium Development Goals. Currently, he is a professor at Columbia University and directs the Center for Sustainable Development. Thanks to MEP Michael von der Schulenburg for organising the event. Listen on Spotify: https://spoti.fi/44Ppcha Timestamps 00:00 Introduction 03:01 Jeffrey Sachs' Background 04:58 The Origin of Today's US Foreign Policy 10:23 NATO Enlargement 28:42 2014 Ukraine Euromaidan 31:15 Minsk Agreements 33:37 Sachs' Call with Jake Sullivan 36:12 NATO's Open Door Policy 37:22 Putin's Intentions in Ukraine 40:22 2022 Peace Talks 45:23 Donald Trump 50:44 Middle East 53:23 China 54:36 Europe-Russia Relations 01:00:44 NATO 5% Defence Spending 01:09:54 2025 Peace Negotiations 01:15:20 Beginning of NATO Expansion 01:21:31 How to achieve a real European Foreign Policy 01:27:44 The Future of the West https://youtu.be/_RNE3X41IvM aitanāzija

TROĻĻU DOMĀŠANAS VEIDS Katrs ir saskāries ar kādu, kurš ir apgalvojis, ka sejas maskas pasargā, Ukraina uzvar, Latvija ir izdevusies valsts. Prātā nāk jēdziens "Wishful thinking". “Wishful thinking” latviski visbiežāk tulko kā: - vēlmju domāšana (tiešs, bet mazliet neveikls tulkojums) - vēlmju domāšana realitātes vietā - pašapmāns cerību dēļ - domāšana pēc principa “gribu, tātad būs” - vēlamās domas uzdošana par realitāti Atkarībā no konteksta labi strādā arī: - nereālistisks optimisms - iluzora cerēšana - vēlēšanās domāt, ka viss būs labi Izteikts vājākiem prātiem, naiviem un izteikti dumjiem cilvēkiem. aitanāzija

Kas tālāk?! Kāds pasens pareģojums no arhīviem.